Runājot par vakardienu.. Tik jaukus vārdus nebiju gaidījusi dzirdēt.
Sendija. Ar viņu nebiju tā runājusi veselu mūžību. Tas bija sāpīgi, bet tajā pašā laikā jauki. Beidzot mēs zinām, ka kaut kas ir jādara un tikai tad redzēs kā būs. Mums ir jāmēģina kaut vai tikai tādēļ, lai saprastu vai tas viss pirmstam ir bijis tā vērts. Atmiņas, prieki, bēdas, asaras, ūdens, vilciens, trepes, vasara, dziesmu un deju svētki. Tas viss man atgādina tevi. Kā mēs braucām : ''
čuku,čuku,čuku tū-tū.'' :D mūs nemaz neuztrauca apkārtējo domas, jo tas tiešām tajās brīdī reāli neko daudz nenozīmēja. Ar tevi kaut vai uz mēnesi un tālāk. Tu kā podiņš es kā vāciņš, tu kā roka es tavs cimdiņš. (;DD)
Mīlumīlumīlu tevi ;**
Elīza. Ar tevi tik daudz, kas kopā sadarīts. Tu esi pārāk laba, lai būtu mana. Otru tik mīļu un dzīvespriecīgu cilvēku neesmu redzējusi. No sirds tevi mīlu. Ja pat mēs sastrīdamies tie jau nav strīdi prosta diskutējam. ;D Tik daudz jauku atmiņu. Kā mēs braucām uz jūru, piededzinātais dīvāns, tējas namiņš, visas ekskursijas, klases vakari, ceturtdienas pie tevis, Meka.. Un tā vēl varētu turpināt. Es tiešām nemūžam neaizmirsīšu to spilgto gājienu manās mājās. (giggle)
Mums ir īpašas spējas izcleties. Normāli chillojam un pēkšņi mamma : ''atver durvis'' Stress es panikā (;DD). Visu novācam mamma : ''
kas te smird?'' izcēlos : ''
elīzas smaržas'' :D Ja gribējāt vajadzēja tikai pajautāt.. Nākamreiz zināsi, ko darīt. :D Mmm... Kā mēs nedaudz sasalām uz ielas. Sociālo zinību projekts. (Ludvigs un Astrīda or smth) ;D Tik jautri brīži pateicoties tev rotā manu dzīvi. No sirds ticu, ka šie nav bijuši pēdējie. Vienmēr tev. Nakts vai diena tu man esi viena (haha) ;D
Es tevi šausmīgi mīlu. Vienmēr to atceries. Pat brīžos, kad šķiet, ka sliktāk nav. Ir, tikai mums tā nav gadijies. ;***