Step Up.

Šodiena bija tik jauka. Es vis laik smaidīju [gandrīz vis laik]. :] dejošanā arī centos vis laik smaidīt pat sanāca. sapratu, ka ar smaidu var radīt smaidu [tā tiešām ir]. Tā sajūta ir lieliska. Tu it kā tikai smaidi, bet tajā pašā laikā šķiet, ka viss ir tik pareizi un nekas nenotika uz negatīvo pusi. Man laikam tā arī bija. Dejošanā gāja patiešām jautri. Vienīgi žēl, ka tur nesatiku cilvēku, kuru gribēju satikt. Patiešām gribēju. Tas jau tā, ka tā izvairīšanās ir pamanāma... Neatbildi, neraksti nu labi vienalga. Es cenšos sev ieskaidrot, ka mani tas neinteresē, bet tā nav. Es tiešām vēlos tevi satikt. Ja godīgi man pat vienalga, kur un, kad tikai satikt. Tu vismaz vienreiz vari atbildēt. Nu tā pieklājības pēc ;D Runājot par skolu. Esmu tā izlaidusies. Briesmīgas atzīmes liecība būs pakaļā. ;D Protams mani tas maz uztrauc zinot kāda vēlas būt mana dārgā vasara. Izdomāju, ka man viss pofig un iešu tusēt. Hell yeah man tgd kkāds party hard uzplūdums. Taču ir jauki apzināties, ka man strādā fantāzija. Neesmu īsti omā, lai rakstītu. Pārāk aizņemta ar smaidīšanu ;D

Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes.

Vēl viena diena pavadīta domājot par cilvēku, kuru pēdējo reizi un tik tiešām pēdējo reizi redzēšu. Viņš to nebija pelnījis. Tā vnk ir. Pārāk labs šai pasaulei - piekrītu. Varbūt viņš bija kā eņģelis. Viņam bija jānolaižas uz zemes un jāizpilda misija un tad ar lielu blīkšķi jāaiziet. Dabā tā nav paredzēts. Bērni nevar aiziet pirms vecākiem. Asaras kā lielas lietus lāses rit pār maniem sārtajiem vaigu kauliem. Es dzirdu to atskaņu uz grīdas, kad tās nokrīt. Man NEPATĪK šī sajūta. Es jūtos tukša. Es viņam neesmu visu pateikusi un nu vairs man pat nebūs tādas iespējas. Šobrīd mana dzīve sastāv no vājiem smiekliem un asarām. Tēja ir kā zāles kā aspirīns tikai iedarbīgāks. Viņš bija ļoti labs cilvēks. Visiem ir savs laiks, bet viņa pienāca pārāk ātri. Šie ir mani pēdējie vārdi par viņu pirms rītdienas. Rīt man būs vairāk laika un lielāka gribēšana rakstīt. Cilvēki var pamest, bet sajūtas tās paliks. Man šodien bija jādejo tā burvīgā deja, kuru dejoju ar viņu. Es nostājos un jūtu sevī bēdas pēkšņi pār vaigiem atkal rit asaras. Nevienu brīdi es nevarēju ieskatīties otra puiša acīs. Man tiešām sāp. Vienmēr, katru reizi, un tā līdz beigām es viņu atminēšos dejojot to deju. Viņš ir bija un būs manās atmiņās. Viņš vienmēr dejos ar mani, lai arī manas rokas tiks iedotas citam es vienmēr sev priekšā redzēšu viņu. Ir tikai daži cilvēki, kas no sākta gala un tā līdz pēdējai dienai ir labi un jauki un pārpildīti ar labām īpašībām. Viņš bija viens no viņiem. Diemžēl tāda dzīve un man ar to būs jāsamierinās agri vai vēlu. Iekšēji es jutīšos tāpat, bet ārēji centīšos neko neizrādīt. Viņš bija visforšākais dejošanā tāds vienmēr būs. Sendij, viņš būs dziesmu svētkos viņš mūs redzēs viņš ar mani dejos. Tikai gaisā mēs viņu neredzēsim, bet viņš mūs gan redzēs. Es to vnk zinu... :] ------------- Kaut tev augšā veiktos labāk nekā šeit.

Fairy Cakes.

Man ir nožēlojama dzīve. Es pati esmu nožēlojama. Francijā gāja tik šausmīgi forši. Patiešām žēl, ka bija jāaizbrauc. Saule, baseins, pirts, peldkostīmi, puiši, apartamenti, fotogrāfijas, sniegs un protams svaigs gaiss. .. : ''I'll miss you'' D : ''I'll miss you more'' Yeah. Viss labais reiz beidzas. Draugi itkā kā jau draugi tikai savādāki. Sajūta tāda, ka tos vairs nepazīstu. Tiešām skumji. Ar citiem neesmu tikusies mūžību, citus nepazīstu. Šodiena bija ļoti dīvaina. Negaidīju tādu attieksmi no dažiem cilvēkiem, bet nu labi visu var piedot. ''Man tiešām liels prieks, ka tev iet labi ar citiem, bet tas tev nedod nekādas tiesības aizmirst par mani'' - vnk murgs. ;DDD Atvainojos, ja neesmu ideāla. Tādā gadījumā jautājums, kurš ir?! Nosauc kaut vienu par to dusmoties nu dien ir gudri. Man šobrīd nav nekādas vēlmes rakstīt poētiskus sacerējumus par manu nožēlojamo dzīvi. Gan jau pēc dejošanas būs. Ceru saņemties un uzrakstīt, ko gudrāka par šo sviestu.