Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes.

Vēl viena diena pavadīta domājot par cilvēku, kuru pēdējo reizi un tik tiešām pēdējo reizi redzēšu. Viņš to nebija pelnījis. Tā vnk ir. Pārāk labs šai pasaulei - piekrītu. Varbūt viņš bija kā eņģelis. Viņam bija jānolaižas uz zemes un jāizpilda misija un tad ar lielu blīkšķi jāaiziet. Dabā tā nav paredzēts. Bērni nevar aiziet pirms vecākiem. Asaras kā lielas lietus lāses rit pār maniem sārtajiem vaigu kauliem. Es dzirdu to atskaņu uz grīdas, kad tās nokrīt. Man NEPATĪK šī sajūta. Es jūtos tukša. Es viņam neesmu visu pateikusi un nu vairs man pat nebūs tādas iespējas. Šobrīd mana dzīve sastāv no vājiem smiekliem un asarām. Tēja ir kā zāles kā aspirīns tikai iedarbīgāks. Viņš bija ļoti labs cilvēks. Visiem ir savs laiks, bet viņa pienāca pārāk ātri. Šie ir mani pēdējie vārdi par viņu pirms rītdienas. Rīt man būs vairāk laika un lielāka gribēšana rakstīt. Cilvēki var pamest, bet sajūtas tās paliks. Man šodien bija jādejo tā burvīgā deja, kuru dejoju ar viņu. Es nostājos un jūtu sevī bēdas pēkšņi pār vaigiem atkal rit asaras. Nevienu brīdi es nevarēju ieskatīties otra puiša acīs. Man tiešām sāp. Vienmēr, katru reizi, un tā līdz beigām es viņu atminēšos dejojot to deju. Viņš ir bija un būs manās atmiņās. Viņš vienmēr dejos ar mani, lai arī manas rokas tiks iedotas citam es vienmēr sev priekšā redzēšu viņu. Ir tikai daži cilvēki, kas no sākta gala un tā līdz pēdējai dienai ir labi un jauki un pārpildīti ar labām īpašībām. Viņš bija viens no viņiem. Diemžēl tāda dzīve un man ar to būs jāsamierinās agri vai vēlu. Iekšēji es jutīšos tāpat, bet ārēji centīšos neko neizrādīt. Viņš bija visforšākais dejošanā tāds vienmēr būs. Sendij, viņš būs dziesmu svētkos viņš mūs redzēs viņš ar mani dejos. Tikai gaisā mēs viņu neredzēsim, bet viņš mūs gan redzēs. Es to vnk zinu... :] ------------- Kaut tev augšā veiktos labāk nekā šeit.