trešdiena, 2010. gada 18. augusts

each tear.

Atkal.. Kārtējo reizi pierādās tas, ka es esmu pārāk jauka pret cilvēkiem. Kpc man vienmēr ir jāviļās?? Es cerēju, ka viss beidzot ir labi. Un nav. Cik jauki Atkal jau saprast to, ka viss ir vieni lieli meli Man laikam ir kkādas noslieces ar uzticēšanos nepareizajiem cilvēkiem wohoo

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

X Latvijas dziesmu un deju svētki.

Vnk āāhh.... Mīlu, mīlu un vēlreiz mīlu! :) Emocijas, cilvēki pati vieta. Raksti, kurus veidojām dejojot. Rodas sajūta, ka tu tiešām aizstāvi dejas godu, jo tu jau esi tas, kurš to deju padara dzīvu. Vnk nav vārdu. Tik ideāli laikam var iet tikai vienreiz mūžā, bet man laikam sanāks divreiz.. Esmu tik laimīga. Visi tie puiši, iepzīšanās utt. Ūdens šlakatas un visas ēdienu paciņas. Nežēlīgais karstums. Gājiens. Tas šo pasākumu ir padarījis neaizmirstamu. Lai arī pukstēju par to, ka bija baigi karsts. Tas piederēja pie lietas. Man tik ļoti patika. To vnk nevar izteikt vārdos. Esmu iemīlējusies prieka pilnās sajūtās. Man patiešām birst asaras to visu atceroties. Es jau skumstu pēc ilgajiem mēģinājumiem un agrās celšanās. Pēc ''Prologa'' dindaru dandaru vietas. (hhh) Pēc koka raksta, pēc sīkā pirdiena kurš man teica ''cirvītis, pēc mēģinājumu kavētāja. Pēc meitenītes, kuras vārdu aizmirsu.. Ar nepacietību gaidu nākamos svētkus. Pirmo reizi priecājos par to, ka esmu tik jauna, jo tgd piedzīvošu arī nākamos pēc 5 gadiem. :) Liels paldies visiem deju biedriem :) Neņemot vērā to, ka Posohina neatnesa žagarus un puiši lauza savējos. Arī to, ka Oskars aizbrauca uz slimnīcu kgan viņam izrādās nekas nebija viss bija patiešām izdevies :) Paldies!!!

pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

Dzīvei ir jēga?

I have no clue what will happen next. But it'll be for love, fun, party's and all the crazy things i have done. Kr4 ir pēdējais laiks kko darīt lietas labā. Manuprāt man ir pēdējais laiks pieņemt to, kas man ir un spēt atteikties no kārdinājumiem, kurus saņemu, katru dienu. Es šodien satiku patiešām tuvu cilvēku. Mēs kādreiz varējām tā sirsnīgi aprunāties un netrūka par, ko runāt. Tgd mums itkā ir tas sirsnīgais, bet nav tik daudz, ko runāt. Es patiešām mīlu savus draugus. Viņi tiešām spēj paveikt brīnumus ar mani. Dēļ viņiem esmu gatava iekrist jebkurā avantūrā. Ar viņiem apceļot pasauli. Redzēt vēl neredzēto. Atrast visā kko skaistu. Vēlāk par to pasmieties un mierīgi kādā stūrītī atsvaidzināt dienas laikā piedzīvoto. Man tiešām žēl, ka neesmu ideāla. Nez, kā būtu tādai būt. Laikam jau garlaicīgi. Sajūta, ka esi labāks par visiem un neviens tei nepārspēs. Pazūd visas krāsas dzīvei. Nekas jauns jau nenotiks. Nebūs uz, ko tiekties. Kam pierādīt, kas skatās, novērtēs, kas gribēs būt tev līdzās <-- tā visa nebūs. Tomēr nē, ņemu savus vārdus atpakaļ. Man no tiesas prieks, ka neesmu ideāla. Mana dzīve ir brīnišķīga tāda, kāda tā ir. Ar visiem maniem kompleksiem, dzīves uzskatiem, visu nepareizo domāšanu. Pat ar visu manu dzīves nosodīšanu uzskatu, ka mana dzīve ir labāka. Ir bērni, kas sapņotu par to visu, kas ir man. Es to pagaidām tikai nosodu. Tomēr nē. Tam ir jāmainās. Man būs kampaņa par veselīgiem dzīves uzskatiem utt. :] Es laikam pati atbildēšu uz savu jautājumu. ''Jā, dzīvei ir jēga'' Diāna pasmaidīja un noteica.

otrdiena, 2010. gada 11. maijs

People are strange.

Cilvēki ir dažādi. Es sastapu vienu no jauna. Atkal redzēšanās, bet varbūt tas, ko neviens negribēja redzēt. Tas, ka viņa ir tāda kā mēs?! Mēs esam vienādi. Viņa man palīdzēja iepazīt jaunus cilvēkus. Tagad esmu krustcelēs. Viņai patīk man arī. Es viņam. Un tgd es negribu viņai to atņemt. Es neesmu tik kuciska maita. Kgan... Man tā laikam nebūtu pirmā reize... Soo man ir diži dīvains garīgais. Es goes sleep. Bet rīt būs atpakaļ ar jaunu kko svaigu un visnotaļ labu :}]

pirmdiena, 2010. gada 3. maijs

Stars are falling

Man ir skaidras vairākas lietas -
  1. Man ir ļoti slikti ieradumi
  2. Man ir tikai viens normāls draugs [pārējie ir samaitāti]
  3. Es esmu zaudējusi labu draugu
  4. Mana dzīve ir katastrofa
  • Šis viss, ko rakstu ir murgs
Ja nopietni man ir aizdomas, ka mūzikā nekas nesanāks Es dabūšu 1 Tādi varētu būt vairāki Rīt braukšu uz kapiem Satikšos ar draugiem Iespējams nopirkšu jaunu telefonu Nākam sestdien braukšu iepirkties Pagaidām gribu izdomāt kaut vienu labu kustību priekš priekšnesuma Ir gandrīz neiespējami uztaisīt, ko labu Varbūt labāk dziedāt vienai? <----- Slikta ideja Nedrīkst pievilt draugus [uzsvars uz pievilt] Man riebjas tumšas dienas Es gribu pludmali un sauli Gribu vasaru Tusiņus Jaunus draugus

piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Step Up.

Šodiena bija tik jauka. Es vis laik smaidīju [gandrīz vis laik]. :] dejošanā arī centos vis laik smaidīt pat sanāca. sapratu, ka ar smaidu var radīt smaidu [tā tiešām ir]. Tā sajūta ir lieliska. Tu it kā tikai smaidi, bet tajā pašā laikā šķiet, ka viss ir tik pareizi un nekas nenotika uz negatīvo pusi. Man laikam tā arī bija. Dejošanā gāja patiešām jautri. Vienīgi žēl, ka tur nesatiku cilvēku, kuru gribēju satikt. Patiešām gribēju. Tas jau tā, ka tā izvairīšanās ir pamanāma... Neatbildi, neraksti nu labi vienalga. Es cenšos sev ieskaidrot, ka mani tas neinteresē, bet tā nav. Es tiešām vēlos tevi satikt. Ja godīgi man pat vienalga, kur un, kad tikai satikt. Tu vismaz vienreiz vari atbildēt. Nu tā pieklājības pēc ;D Runājot par skolu. Esmu tā izlaidusies. Briesmīgas atzīmes liecība būs pakaļā. ;D Protams mani tas maz uztrauc zinot kāda vēlas būt mana dārgā vasara. Izdomāju, ka man viss pofig un iešu tusēt. Hell yeah man tgd kkāds party hard uzplūdums. Taču ir jauki apzināties, ka man strādā fantāzija. Neesmu īsti omā, lai rakstītu. Pārāk aizņemta ar smaidīšanu ;D

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Nāk nakts un pie debesīm parādās zvaigznes.

Vēl viena diena pavadīta domājot par cilvēku, kuru pēdējo reizi un tik tiešām pēdējo reizi redzēšu. Viņš to nebija pelnījis. Tā vnk ir. Pārāk labs šai pasaulei - piekrītu. Varbūt viņš bija kā eņģelis. Viņam bija jānolaižas uz zemes un jāizpilda misija un tad ar lielu blīkšķi jāaiziet. Dabā tā nav paredzēts. Bērni nevar aiziet pirms vecākiem. Asaras kā lielas lietus lāses rit pār maniem sārtajiem vaigu kauliem. Es dzirdu to atskaņu uz grīdas, kad tās nokrīt. Man NEPATĪK šī sajūta. Es jūtos tukša. Es viņam neesmu visu pateikusi un nu vairs man pat nebūs tādas iespējas. Šobrīd mana dzīve sastāv no vājiem smiekliem un asarām. Tēja ir kā zāles kā aspirīns tikai iedarbīgāks. Viņš bija ļoti labs cilvēks. Visiem ir savs laiks, bet viņa pienāca pārāk ātri. Šie ir mani pēdējie vārdi par viņu pirms rītdienas. Rīt man būs vairāk laika un lielāka gribēšana rakstīt. Cilvēki var pamest, bet sajūtas tās paliks. Man šodien bija jādejo tā burvīgā deja, kuru dejoju ar viņu. Es nostājos un jūtu sevī bēdas pēkšņi pār vaigiem atkal rit asaras. Nevienu brīdi es nevarēju ieskatīties otra puiša acīs. Man tiešām sāp. Vienmēr, katru reizi, un tā līdz beigām es viņu atminēšos dejojot to deju. Viņš ir bija un būs manās atmiņās. Viņš vienmēr dejos ar mani, lai arī manas rokas tiks iedotas citam es vienmēr sev priekšā redzēšu viņu. Ir tikai daži cilvēki, kas no sākta gala un tā līdz pēdējai dienai ir labi un jauki un pārpildīti ar labām īpašībām. Viņš bija viens no viņiem. Diemžēl tāda dzīve un man ar to būs jāsamierinās agri vai vēlu. Iekšēji es jutīšos tāpat, bet ārēji centīšos neko neizrādīt. Viņš bija visforšākais dejošanā tāds vienmēr būs. Sendij, viņš būs dziesmu svētkos viņš mūs redzēs viņš ar mani dejos. Tikai gaisā mēs viņu neredzēsim, bet viņš mūs gan redzēs. Es to vnk zinu... :] ------------- Kaut tev augšā veiktos labāk nekā šeit.