Step Up.

Šodiena bija tik jauka. Es vis laik smaidīju [gandrīz vis laik]. :] dejošanā arī centos vis laik smaidīt pat sanāca. sapratu, ka ar smaidu var radīt smaidu [tā tiešām ir]. Tā sajūta ir lieliska. Tu it kā tikai smaidi, bet tajā pašā laikā šķiet, ka viss ir tik pareizi un nekas nenotika uz negatīvo pusi. Man laikam tā arī bija. Dejošanā gāja patiešām jautri. Vienīgi žēl, ka tur nesatiku cilvēku, kuru gribēju satikt. Patiešām gribēju. Tas jau tā, ka tā izvairīšanās ir pamanāma... Neatbildi, neraksti nu labi vienalga. Es cenšos sev ieskaidrot, ka mani tas neinteresē, bet tā nav. Es tiešām vēlos tevi satikt. Ja godīgi man pat vienalga, kur un, kad tikai satikt. Tu vismaz vienreiz vari atbildēt. Nu tā pieklājības pēc ;D Runājot par skolu. Esmu tā izlaidusies. Briesmīgas atzīmes liecība būs pakaļā. ;D Protams mani tas maz uztrauc zinot kāda vēlas būt mana dārgā vasara. Izdomāju, ka man viss pofig un iešu tusēt. Hell yeah man tgd kkāds party hard uzplūdums. Taču ir jauki apzināties, ka man strādā fantāzija. Neesmu īsti omā, lai rakstītu. Pārāk aizņemta ar smaidīšanu ;D