X Latvijas dziesmu un deju svētki.

Vnk āāhh.... Mīlu, mīlu un vēlreiz mīlu! :) Emocijas, cilvēki pati vieta. Raksti, kurus veidojām dejojot. Rodas sajūta, ka tu tiešām aizstāvi dejas godu, jo tu jau esi tas, kurš to deju padara dzīvu. Vnk nav vārdu. Tik ideāli laikam var iet tikai vienreiz mūžā, bet man laikam sanāks divreiz.. Esmu tik laimīga. Visi tie puiši, iepzīšanās utt. Ūdens šlakatas un visas ēdienu paciņas. Nežēlīgais karstums. Gājiens. Tas šo pasākumu ir padarījis neaizmirstamu. Lai arī pukstēju par to, ka bija baigi karsts. Tas piederēja pie lietas. Man tik ļoti patika. To vnk nevar izteikt vārdos. Esmu iemīlējusies prieka pilnās sajūtās. Man patiešām birst asaras to visu atceroties. Es jau skumstu pēc ilgajiem mēģinājumiem un agrās celšanās. Pēc ''Prologa'' dindaru dandaru vietas. (hhh) Pēc koka raksta, pēc sīkā pirdiena kurš man teica ''cirvītis, pēc mēģinājumu kavētāja. Pēc meitenītes, kuras vārdu aizmirsu.. Ar nepacietību gaidu nākamos svētkus. Pirmo reizi priecājos par to, ka esmu tik jauna, jo tgd piedzīvošu arī nākamos pēc 5 gadiem. :) Liels paldies visiem deju biedriem :) Neņemot vērā to, ka Posohina neatnesa žagarus un puiši lauza savējos. Arī to, ka Oskars aizbrauca uz slimnīcu kgan viņam izrādās nekas nebija viss bija patiešām izdevies :) Paldies!!!